Kolektīvisma garā?

Šajā jubilejas rakstā – jā, jau 50 ieraksts manā emuārā – padomāšu par to cik reāli ir termini ar kuriem mēs te bārstāmies. Vai, tik bieži minētā kolektīvā vai sociālā iepirkšanās, patiešām ir tik kolektīva. Vai minimālā pirkuma skaita nodrošināšana (noteikšana) ir patiesais rādītājs, lai mēs varētu braši sist pa krūtīm un saukt: “mēs iepērkamies kolektīvi!” Vai Latvijā piedāvāto minimālā pirkuma skaitu var saukt par vērā ņemamu.

Par visu to, un, protams, aptaujas rezultātiem rakstīšu šodien.

Visupirms – visi, kas vēlas iepazīties ar kuponu tirgotāju sasniegumiem februārī, laipni lūgti doties uz Digitālais Bizness. Dainis Bērziņš turpina sekot pārdoto kuponu daudzumam un attīstības tendencēm. Es, pagaidām, no tā atturēšos, jo:

  • nesaskatu jēgu dublēties, man šie skaitļi daudz neatšķirās;
  • tāpat ir skaidrs, ka vēl kādu laiku pārdoto kuponu līkne vadošajiem “portāliem” būs augšupejoša. Pakalpojums vēl IR jauns un moderns, tāpēc tam piepulcējas arvien jauni pārdevēji un pircēji.
  • tendences, kam ir dārgāki kam lētāki kuponi konkrētajā mēnesī nav noteicošākais rādītājs. Esmu pārliecināts, ka kuponu tirgotāji vadās vairāk no tā, kas parakstās ievietot atlaides, nevis “ar to uzņēmumu mēs sadarbosimies, jo viņš piedāvā dārgāku kuponu, bet ar to lēto nē”;

Nesaku, ka tas nav vajadzīgs. Milzīgs paldies Digitālais Bizness autoram! Es raudzīšu šo tirgu no citiem skatu punktiem.

Vai kolektīvā iepirkšanās ir kolektīva?

Atceros, vēl nesen satraucos par Deal24 un Cherry vēlmi nenoteikt savām akcijām minimālo pirkumu skaitu. Tas ir viens no kolektīvās iepirkšanās stūrakmeņiem. Uzmetot aci pašlaik spēkā esošajiem piedāvājumiem, redzu ka minimālais pirkumu skaits, lai akcija būtu spēkā svārstās no 2 – 20 kuponiem. Atvainojiet! Par kādu vairumtirdzniecības atlaidi mēs varam runāt!? Kādam ir jābūt piedāvājumam, lai nenodrošinātu šādu minimumu nedēļas laikā? Paraugieties uz individuālistu Cherry. Vienas dienas laikā bez jebkādiem minimumiem pārdod simtiem kuponu! Vai pircējiem ir jēga radīt buzz efektu un līdzdarboties akcijas popularizēšanā, ja akcijas jau pirmajās stundās ir uzskatāmas par spēkā esošām? Manuprāt – nē! Divi trīs pircēji vēl nav kolektīvā iepirkšanās.

Es saprotu iemeslu. Kuponu tirgotājs saņem naudiņu tikai tad, ja akcija ir spēkā (nodrošinājusi vajadzīgo minimumu). Pretējā gadījumā uzņēmums saņem patiesi bezmaksas reklāmu. Ir daudz izdevīgāk uzstādīt zemāku latiņu, nekā riskēt ar iespējamiem zaudējumiem. Uzņēmumiem, kas piedāvā lielās atlaides vajadzētu būt uzstājīgākiem un izvērtēt šo lietu.

Galu galā, kāda tad būtu Latvijas tirgū tā zemākā robeža, no kuras varam runāt par iepirkšanos kolektīvi? Kā domājat jūs?

Ir jau arī medaļas otra puse. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ uzsāku aptauju. Cik mēs paši – pircēji – aktīvi iesaistāmies šajā procesā? Vai darām to, ko lepni sludina kolektīvās iepirkšanās vietnes. Tas ir, nododam informāciju par akcijām sociālajos tīklos un tiešajos kontaktos.

Lūk, kā esat atbildējuši

Ja mēs izdalām atsevišķi sievietes un vīriešus, tad brīvprātīgi dalās ar akcijām 57% sieviešu un tikai 44% vīriešu. Nekad nenodod informāciju tālāk 16% sieviešu un 31% vīriešu.

Diezgan neslikti. Kaut kā mēs dalāmies ar interesantiem piedāvājumiem. Tikai jāatceras, ka aptaujās piedalās sociāli un ekonomiski aktīvākie (tāpat kā vēlēšanās), tāpēc rezultāti ir optimistiski. Apskatot visu kopumā, secinu, ka kaut kādu buzz efektu pircēji sniedz. Šajā kolektīvās iepirkšanās komponentā mēs savu pienesumu dodam. :) Tiesa – to mēs darām arī ar individuālistiem Deal24 un Cherry.

Pastāvēs, kas pārvērtīsies! To es saku par sevi. ;) Nesen tik strikti dalīju – kolektīvie – nekolektīvie. Tagad apdomāju, vai vispār varam runāt par patiesi kolektīvu iepirkšanos. Modes pēc jau varam tā saukt… Tikai nezinu vai, to pašu Cherry vajag nodalīt atsevišķi, ja ir ortodoksāļi, kas piedāvā simbolisko 4 kuponu minimālo limitu? Kā domājat jūs?

Ko mēs gribam pirkt?

Nākamais jautājums ir par precēm/pakalpojumiem, ko mēs gribam pirkt ar lielām atlaidēm. Mēs jau redzam ko mums piedāvā un, kas aiziet “uz izķeršanu”. Vai piedāvājums atbilst pieprasījumam un otrādi?

  1. Skaistumkopšana
  2. Aktīvā izklaide
  3. Veselība
  4. Sabiedriskā ēdināšana
  5. Izglītība un kultūra
  6. Tūrisms
  7. Tehnoloģijas

Tāda mums ir kopaina. Taču interesantāk šis sadalījums parādās, ja pētām sīkāk. Sievietēm absolūts top 3 ir:

  1. Skaistumkopšana
  2. Aktīvā izklaide un sports
  3. Veselība

Sievietes pēc 25, otrajā vietā ierindo veselību, bet kopaina ir līdzīga. Vīriešiem top 3 ir:

  1. Aktīvā izklaide un sports
  2. Sabiedriskā ēdināšana
  3. Tehnoloģijas

Pēc 25 gadiem vīri jau sāk domāt savādāk un trešajā vietā ierindo tūrisma (viesnīcu, viesu namu) piedāvājumus. :)

Taisnība vien būs, ka vīriem mīlestība iet caur vēderu, jo viņu pienesums sabiedriskās ēdināšanas pieprasīšanā ir acīmredzams.

Šodienai pietiks. Nevēlos apgrūtināt tevi, ak, dārgo lasītāj, ar gariem smagiem rakstiem. Turpināšu rīt.